inhibiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of inhibeō.
Participle
[edit]inhibitūrus (feminine inhibitūra, neuter inhibitūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inhibitūrus | inhibitūra | inhibitūrum | inhibitūrī | inhibitūrae | inhibitūra | |
| genitive | inhibitūrī | inhibitūrae | inhibitūrī | inhibitūrōrum | inhibitūrārum | inhibitūrōrum | |
| dative | inhibitūrō | inhibitūrae | inhibitūrō | inhibitūrīs | |||
| accusative | inhibitūrum | inhibitūram | inhibitūrum | inhibitūrōs | inhibitūrās | inhibitūra | |
| ablative | inhibitūrō | inhibitūrā | inhibitūrō | inhibitūrīs | |||
| vocative | inhibitūre | inhibitūra | inhibitūrum | inhibitūrī | inhibitūrae | inhibitūra | |