infuscaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnfuscō.
Participle
[edit]īnfuscātūrus (feminine īnfuscātūra, neuter īnfuscātūrum); first/second-declension participle
- about to obscure
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnfuscātūrus | īnfuscātūra | īnfuscātūrum | īnfuscātūrī | īnfuscātūrae | īnfuscātūra | |
| genitive | īnfuscātūrī | īnfuscātūrae | īnfuscātūrī | īnfuscātūrōrum | īnfuscātūrārum | īnfuscātūrōrum | |
| dative | īnfuscātūrō | īnfuscātūrae | īnfuscātūrō | īnfuscātūrīs | |||
| accusative | īnfuscātūrum | īnfuscātūram | īnfuscātūrum | īnfuscātūrōs | īnfuscātūrās | īnfuscātūra | |
| ablative | īnfuscātūrō | īnfuscātūrā | īnfuscātūrō | īnfuscātūrīs | |||
| vocative | īnfuscātūre | īnfuscātūra | īnfuscātūrum | īnfuscātūrī | īnfuscātūrae | īnfuscātūra | |