infletus

Latin

Etymology

in- +‎ flētus (“wept for, lamented”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈfleː.tus/, [ĩːˈfɫ̪eːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈfle.tus/, [iɱˈflɛːt̪us]

Adjective

īnflētus (feminine īnflēta, neuter īnflētum); first/second-declension adjective

1. unlamented

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnflētus	īnflēta	īnflētum		īnflētī	īnflētae	īnflēta
genitive	īnflētī	īnflētae	īnflētī		īnflētōrum	īnflētārum	īnflētōrum
dative	īnflētō	īnflētae	īnflētō		īnflētīs
accusative	īnflētum	īnflētam	īnflētum		īnflētōs	īnflētās	īnflēta
ablative	īnflētō	īnflētā	īnflētō		īnflētīs
vocative	īnflēte	īnflēta	īnflētum		īnflētī	īnflētae	īnflēta

References

• “infletus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “infletus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers