inebriatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of inēbriō (intoxicate).

Pronunciation

[edit]

Participle

[edit]

inēbriātus (feminine inēbriāta, neuter inēbriātum); first/second-declension participle

  1. intoxicated, having been intoxicated

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative inēbriātus inēbriāta inēbriātum inēbriātī inēbriātae inēbriāta
genitive inēbriātī inēbriātae inēbriātī inēbriātōrum inēbriātārum inēbriātōrum
dative inēbriātō inēbriātae inēbriātō inēbriātīs
accusative inēbriātum inēbriātam inēbriātum inēbriātōs inēbriātās inēbriāta
ablative inēbriātō inēbriātā inēbriātō inēbriātīs
vocative inēbriāte inēbriāta inēbriātum inēbriātī inēbriātae inēbriāta