Jump to content

incarnatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of incarnō

Participle

[edit]

incarnātus (feminine incarnāta, neuter incarnātum); first/second-declension participle

  1. having been made incarnate

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative incarnātus incarnāta incarnātum incarnātī incarnātae incarnāta
genitive incarnātī incarnātae incarnātī incarnātōrum incarnātārum incarnātōrum
dative incarnātō incarnātae incarnātō incarnātīs
accusative incarnātum incarnātam incarnātum incarnātōs incarnātās incarnāta
ablative incarnātō incarnātā incarnātō incarnātīs
vocative incarnāte incarnāta incarnātum incarnātī incarnātae incarnāta

Descendants

[edit]