impartiturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of impartiō.
Participle
[edit]impartītūrus (feminine impartītūra, neuter impartītūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of impertīturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | impartītūrus | impartītūra | impartītūrum | impartītūrī | impartītūrae | impartītūra | |
| genitive | impartītūrī | impartītūrae | impartītūrī | impartītūrōrum | impartītūrārum | impartītūrōrum | |
| dative | impartītūrō | impartītūrae | impartītūrō | impartītūrīs | |||
| accusative | impartītūrum | impartītūram | impartītūrum | impartītūrōs | impartītūrās | impartītūra | |
| ablative | impartītūrō | impartītūrā | impartītūrō | impartītūrīs | |||
| vocative | impartītūre | impartītūra | impartītūrum | impartītūrī | impartītūrae | impartītūra | |