impertiturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of impertiō.
Participle
[edit]impertītūrus (feminine impertītūra, neuter impertītūrum); first/second-declension participle
- about to impart
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | impertītūrus | impertītūra | impertītūrum | impertītūrī | impertītūrae | impertītūra | |
| genitive | impertītūrī | impertītūrae | impertītūrī | impertītūrōrum | impertītūrārum | impertītūrōrum | |
| dative | impertītūrō | impertītūrae | impertītūrō | impertītūrīs | |||
| accusative | impertītūrum | impertītūram | impertītūrum | impertītūrōs | impertītūrās | impertītūra | |
| ablative | impertītūrō | impertītūrā | impertītūrō | impertītūrīs | |||
| vocative | impertītūre | impertītūra | impertītūrum | impertītūrī | impertītūrae | impertītūra | |