illibatus

Latin

Etymology

From in- +‎ lībātus.

Adjective

illībātus (feminine illībāta, neuter illībātum); first/second-declension adjective

1. undiminished, unimpaired
2. uninjured, unharmed
3. left intact, kept whole, unsullied, virginal

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	illībātus	illībāta	illībātum		illībātī	illībātae	illībāta
genitive	illībātī	illībātae	illībātī		illībātōrum	illībātārum	illībātōrum
dative	illībātō	illībātae	illībātō		illībātīs
accusative	illībātum	illībātam	illībātum		illībātōs	illībātās	illībāta
ablative	illībātō	illībātā	illībātō		illībātīs
vocative	illībāte	illībāta	illībātum		illībātī	illībātae	illībāta

Descendants

• → Italian: illibato
• → Portuguese: ilibado

References

• “illibatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press