hereditatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of hērēditō
Participle
[edit]hērēditātus (feminine hērēditāta, neuter hērēditātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | hērēditātus | hērēditāta | hērēditātum | hērēditātī | hērēditātae | hērēditāta | |
| genitive | hērēditātī | hērēditātae | hērēditātī | hērēditātōrum | hērēditātārum | hērēditātōrum | |
| dative | hērēditātō | hērēditātae | hērēditātō | hērēditātīs | |||
| accusative | hērēditātum | hērēditātam | hērēditātum | hērēditātōs | hērēditātās | hērēditāta | |
| ablative | hērēditātō | hērēditātā | hērēditātō | hērēditātīs | |||
| vocative | hērēditāte | hērēditāta | hērēditātum | hērēditātī | hērēditātae | hērēditāta | |