frumentarius

Latin

Etymology

From frūmentum +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fruː.menˈtaː.ri.us/, [fruːmɛn̪ˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fru.menˈta.ri.us/, [frumen̪ˈt̪äːrius]

Adjective

frūmentārius (feminine frūmentāria, neuter frūmentārium); first/second-declension adjective

1. (relational) grain, corn (especially concerning its supply)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	frūmentārius	frūmentāria	frūmentārium		frūmentāriī	frūmentāriae	frūmentāria
genitive	frūmentāriī	frūmentāriae	frūmentāriī		frūmentāriōrum	frūmentāriārum	frūmentāriōrum
dative	frūmentāriō	frūmentāriae	frūmentāriō		frūmentāriīs
accusative	frūmentārium	frūmentāriam	frūmentārium		frūmentāriōs	frūmentāriās	frūmentāria
ablative	frūmentāriō	frūmentāriā	frūmentāriō		frūmentāriīs
vocative	frūmentārie	frūmentāria	frūmentārium		frūmentāriī	frūmentāriae	frūmentāria

Descendants

• Catalan: frumentari
• French: frumentaire
• Galician: frumentario
• Italian: frumentario
• Portuguese: frumentário

Noun

frūmentārius m (genitive frūmentāriī or frūmentārī); second declension

1. a corn-dealer
2. a spy

Declension

Second-declension noun.

	singular	plural
nominative	frūmentārius	frūmentāriī
genitive	frūmentāriī frūmentārī1	frūmentāriōrum
dative	frūmentāriō	frūmentāriīs
accusative	frūmentārium	frūmentāriōs
ablative	frūmentāriō	frūmentāriīs
vocative	frūmentārie	frūmentāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

References

• “frumentarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• frumentarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• frumentarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.