fracturus

Latin

Etymology

Future active participle of frangō (“I break, shatter”).

Participle

frāctūrus (feminine frāctūra, neuter frāctūrum); first/second-declension participle

1. about to break, shatter (something)
2. about to vanquish, defeat utterly

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	frāctūrus	frāctūra	frāctūrum		frāctūrī	frāctūrae	frāctūra
genitive	frāctūrī	frāctūrae	frāctūrī		frāctūrōrum	frāctūrārum	frāctūrōrum
dative	frāctūrō	frāctūrae	frāctūrō		frāctūrīs
accusative	frāctūrum	frāctūram	frāctūrum		frāctūrōs	frāctūrās	frāctūra
ablative	frāctūrō	frāctūrā	frāctūrō		frāctūrīs
vocative	frāctūre	frāctūra	frāctūrum		frāctūrī	frāctūrae	frāctūra