figurativus

Latin

Etymology

figūrō +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fi.ɡuː.raːˈtiː.u̯us/, [fɪɡuːräːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fi.ɡu.raˈti.vus/, [fiɡuräˈt̪iːvus]

Adjective

figūrātīvus (feminine figūrātīva, neuter figūrātīvum); first/second-declension adjective (Late Latin)

1. figurative, symbolic
2. (rhetoric) tropical
3. superficial

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	figūrātīvus	figūrātīva	figūrātīvum		figūrātīvī	figūrātīvae	figūrātīva
genitive	figūrātīvī	figūrātīvae	figūrātīvī		figūrātīvōrum	figūrātīvārum	figūrātīvōrum
dative	figūrātīvō	figūrātīvae	figūrātīvō		figūrātīvīs
accusative	figūrātīvum	figūrātīvam	figūrātīvum		figūrātīvōs	figūrātīvās	figūrātīva
ablative	figūrātīvō	figūrātīvā	figūrātīvō		figūrātīvīs
vocative	figūrātīve	figūrātīva	figūrātīvum		figūrātīvī	figūrātīvae	figūrātīva

Descendants

• → English: figurative
• → French: figuratif
• → German: figurativ
• → Italian: figurativo
• → Portuguese: figurativo
• → Spanish: figurativo

References

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “figurativus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC