exultatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of exultō.
Participle
[edit]exultātus (feminine exultāta, neuter exultātum); first/second-declension participle
- Alternative form of exsultātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exultātus | exultāta | exultātum | exultātī | exultātae | exultāta | |
| genitive | exultātī | exultātae | exultātī | exultātōrum | exultātārum | exultātōrum | |
| dative | exultātō | exultātae | exultātō | exultātīs | |||
| accusative | exultātum | exultātam | exultātum | exultātōs | exultātās | exultāta | |
| ablative | exultātō | exultātā | exultātō | exultātīs | |||
| vocative | exultāte | exultāta | exultātum | exultātī | exultātae | exultāta | |