exsultatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of exsultō.
Participle
[edit]exsultātus (feminine exsultāta, neuter exsultātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exsultātus | exsultāta | exsultātum | exsultātī | exsultātae | exsultāta | |
| genitive | exsultātī | exsultātae | exsultātī | exsultātōrum | exsultātārum | exsultātōrum | |
| dative | exsultātō | exsultātae | exsultātō | exsultātīs | |||
| accusative | exsultātum | exsultātam | exsultātum | exsultātōs | exsultātās | exsultāta | |
| ablative | exsultātō | exsultātā | exsultātō | exsultātīs | |||
| vocative | exsultāte | exsultāta | exsultātum | exsultātī | exsultātae | exsultāta | |