extermino

See also: exterminó

Catalan

Pronunciation

• IPA^(key): (Central) [əks.tərˈmi.nu]
• IPA^(key): (Balearic) [əks.tərˈmi.no]
• IPA^(key): (Valencia) [eks.teɾˈmi.no]

Verb

extermino

1. first-person singular present indicative of exterminar

Latin

Etymology

From ex- +‎ terminō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ekˈster.mi.noː/, [ɛkˈs̠t̪ɛrmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ekˈster.mi.no/, [ekˈst̪ɛrmino]

Verb

exterminō (present infinitive extermināre, perfect active extermināvī, supine exterminātum); first conjugation

1. to expel, exile or banish
2. to abolish, extirpate or destroy

Conjugation

   Conjugation of exterminō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	exterminō		exterminās		exterminat		extermināmus		exterminātis		exterminant
	imperfect	exterminābam		exterminābās		exterminābat		exterminābāmus		exterminābātis		exterminābant
	future	exterminābō		exterminābis		exterminābit		exterminābimus		exterminābitis		exterminābunt
	perfect	extermināvī		extermināvistī		extermināvit		extermināvimus		extermināvistis		extermināvēre, extermināvērunt
	pluperfect	extermināveram		extermināverās		extermināverat		extermināverāmus		extermināverātis		extermināverant
	future perfect	extermināverō		extermināveris		extermināverit		extermināverimus		extermināveritis		extermināverint
passive	present	exterminor		extermināre, extermināris		exterminātur		extermināmur		extermināminī		exterminantur
	imperfect	exterminābar		exterminābāre, exterminābāris		exterminābātur		exterminābāmur		exterminābāminī		exterminābantur
	future	exterminābor		exterminābere, extermināberis		exterminābitur		exterminābimur		exterminābiminī		exterminābuntur
	perfect	exterminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	exterminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exterminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	exterminem		exterminēs		exterminet		exterminēmus		exterminētis		exterminent
	imperfect	exterminārem		exterminārēs		extermināret		exterminārēmus		exterminārētis		exterminārent
	perfect	extermināverim		extermināverīs		extermināverit		extermināverīmus		extermināverītis		extermināverint
	pluperfect	extermināvissem		extermināvissēs		extermināvisset		extermināvissēmus		extermināvissētis		extermināvissent
passive	present	exterminer		exterminēre, exterminēris		exterminētur		exterminēmur		exterminēminī		exterminentur
	imperfect	exterminārer		exterminārēre, exterminārēris		exterminārētur		exterminārēmur		exterminārēminī		exterminārentur
	perfect	exterminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	exterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		exterminā		—		—		extermināte		—
	future	—		exterminātō		exterminātō		—		exterminātōte		exterminantō
passive	present	—		extermināre		—		—		extermināminī		—
	future	—		exterminātor		exterminātor		—		—		exterminantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		extermināre			exterminārī			extermināns			—
future		exterminātūrum esse			exterminātum īrī			exterminātūrus			exterminandus
perfect		extermināvisse			exterminātum esse			—			exterminātus
future perfect		—			exterminātum fore			—			—
perfect potential		exterminātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		exterminandī		exterminandō		exterminandum		exterminandō		exterminātum		exterminātū

Descendants

• Catalan: exterminar
• English: exterminate, extermine
• French: exterminer
• Galician: exterminar
• Italian: sterminare
• Occitan: exterminar
• Piedmontese: sterminé
• Portuguese: exterminar
• Romanian: extermina
• Spanish: exterminar

References

• “extermino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “extermino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• extermino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to expel a person from the city, country: exterminare (ex) urbe, de civitate aliquem (Mil. 37. 101)
    
• extermino in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[2], pre-publication website, 2005-2016

Portuguese

Pronunciation

• Hyphenation: ex‧ter‧mi‧no

Verb

extermino

1. first-person singular present indicative of exterminar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /eɡsteɾˈmino/ [eɣ̞s.t̪eɾˈmi.no]
• Rhymes: -ino
• Syllabification: ex‧ter‧mi‧no

Verb

extermino

1. first-person singular present indicative of exterminar