expugnaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of expugnō.
Participle
[edit]expugnātūrus (feminine expugnātūra, neuter expugnātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | expugnātūrus | expugnātūra | expugnātūrum | expugnātūrī | expugnātūrae | expugnātūra | |
| genitive | expugnātūrī | expugnātūrae | expugnātūrī | expugnātūrōrum | expugnātūrārum | expugnātūrōrum | |
| dative | expugnātūrō | expugnātūrae | expugnātūrō | expugnātūrīs | |||
| accusative | expugnātūrum | expugnātūram | expugnātūrum | expugnātūrōs | expugnātūrās | expugnātūra | |
| ablative | expugnātūrō | expugnātūrā | expugnātūrō | expugnātūrīs | |||
| vocative | expugnātūre | expugnātūra | expugnātūrum | expugnātūrī | expugnātūrae | expugnātūra | |