expiaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of expiō.
Participle
[edit]expiātūrus (feminine expiātūra, neuter expiātūrum); first/second-declension participle
- about to expiate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | expiātūrus | expiātūra | expiātūrum | expiātūrī | expiātūrae | expiātūra | |
| genitive | expiātūrī | expiātūrae | expiātūrī | expiātūrōrum | expiātūrārum | expiātūrōrum | |
| dative | expiātūrō | expiātūrae | expiātūrō | expiātūrīs | |||
| accusative | expiātūrum | expiātūram | expiātūrum | expiātūrōs | expiātūrās | expiātūra | |
| ablative | expiātūrō | expiātūrā | expiātūrō | expiātūrīs | |||
| vocative | expiātūre | expiātūra | expiātūrum | expiātūrī | expiātūrae | expiātūra | |