evincturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēvinciō
Participle
[edit]ēvīnctūrus (feminine ēvīnctūra, neuter ēvīnctūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēvīnctūrus | ēvīnctūra | ēvīnctūrum | ēvīnctūrī | ēvīnctūrae | ēvīnctūra | |
| genitive | ēvīnctūrī | ēvīnctūrae | ēvīnctūrī | ēvīnctūrōrum | ēvīnctūrārum | ēvīnctūrōrum | |
| dative | ēvīnctūrō | ēvīnctūrae | ēvīnctūrō | ēvīnctūrīs | |||
| accusative | ēvīnctūrum | ēvīnctūram | ēvīnctūrum | ēvīnctūrōs | ēvīnctūrās | ēvīnctūra | |
| ablative | ēvīnctūrō | ēvīnctūrā | ēvīnctūrō | ēvīnctūrīs | |||
| vocative | ēvīnctūre | ēvīnctūra | ēvīnctūrum | ēvīnctūrī | ēvīnctūrae | ēvīnctūra | |