From Wiktionary, the free dictionary
From ex- (“out of, away from”) + rudis (“uncultivated, unrefined; unlearned, unskilled”) + -iō.
ērudiō (present infinitive ērudīre, perfect active ērudīvī or ērudiī, supine ērudītum); fourth conjugation
- to instruct, to educate; to cultivate, to refine
- Synonyms: doceō, discō, ēducō, īnstruō, ēdoceō, magistrō, imbuō, fingō
| Conjugation of ērudiō (fourth conjugation)
|
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
ērudiō
|
ērudīs
|
ērudit
|
ērudīmus
|
ērudītis
|
ērudiunt
|
| imperfect
|
ērudiēbam
|
ērudiēbās
|
ērudiēbat
|
ērudiēbāmus
|
ērudiēbātis
|
ērudiēbant
|
| future
|
ērudiam
|
ērudiēs
|
ērudiet
|
ērudiēmus
|
ērudiētis
|
ērudient
|
| perfect
|
ērudīvī,
ērudiī
|
ērudīvistī,
ērudiistī
|
ērudīvit,
ērudiit
|
ērudīvimus,
ērudiimus
|
ērudīvistis,
ērudiistis
|
ērudīvērunt,
ērudīvēre,
ērudiērunt,
ērudiēre
|
| pluperfect
|
ērudīveram,
ērudieram
|
ērudīverās,
ērudierās
|
ērudīverat,
ērudierat
|
ērudīverāmus,
ērudierāmus
|
ērudīverātis,
ērudierātis
|
ērudīverant,
ērudierant
|
| future perfect
|
ērudīverō,
ērudierō
|
ērudīveris,
ērudieris
|
ērudīverit,
ērudierit
|
ērudīverimus,
ērudierimus
|
ērudīveritis,
ērudieritis
|
ērudīverint,
ērudierint
|
| passive
|
present
|
ērudior
|
ērudīris,
ērudīre
|
ērudītur
|
ērudīmur
|
ērudīminī
|
ērudiuntur
|
| imperfect
|
ērudiēbar
|
ērudiēbāris,
ērudiēbāre
|
ērudiēbātur
|
ērudiēbāmur
|
ērudiēbāminī
|
ērudiēbantur
|
| future
|
ērudiar
|
ērudiēris,
ērudiēre
|
ērudiētur
|
ērudiēmur
|
ērudiēminī
|
ērudientur
|
| perfect
|
ērudītus + present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
ērudītus + imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
ērudītus + future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
ērudiam
|
ērudiās
|
ērudiat
|
ērudiāmus
|
ērudiātis
|
ērudiant
|
| imperfect
|
ērudīrem
|
ērudīrēs
|
ērudīret
|
ērudīrēmus
|
ērudīrētis
|
ērudīrent
|
| perfect
|
ērudīverim,
ērudierim
|
ērudīverīs,
ērudierīs
|
ērudīverit,
ērudierit
|
ērudīverīmus,
ērudierīmus
|
ērudīverītis,
ērudierītis
|
ērudīverint,
ērudierint
|
| pluperfect
|
ērudīvissem,
ērudiissem
|
ērudīvissēs,
ērudiissēs
|
ērudīvisset,
ērudiisset
|
ērudīvissēmus,
ērudiissēmus
|
ērudīvissētis,
ērudiissētis
|
ērudīvissent,
ērudiissent
|
| passive
|
present
|
ērudiar
|
ērudiāris,
ērudiāre
|
ērudiātur
|
ērudiāmur
|
ērudiāminī
|
ērudiantur
|
| imperfect
|
ērudīrer
|
ērudīrēris,
ērudīrēre
|
ērudīrētur
|
ērudīrēmur
|
ērudīrēminī
|
ērudīrentur
|
| perfect
|
ērudītus + present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
ērudītus + imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
ērudī
|
—
|
—
|
ērudīte
|
—
|
| future
|
—
|
ērudītō
|
ērudītō
|
—
|
ērudītōte
|
ērudiuntō
|
| passive
|
present
|
—
|
ērudīre
|
—
|
—
|
ērudīminī
|
—
|
| future
|
—
|
ērudītor
|
ērudītor
|
—
|
—
|
ērudiuntor
|
| non-finite forms
|
active
|
passive
|
| present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
| infinitives
|
ērudīre
|
ērudīvisse,
ērudiisse
|
ērudītūrum esse
|
ērudīrī
|
ērudītum esse
|
ērudītum īrī
|
| participles
|
ērudiēns
|
—
|
ērudītūrus
|
—
|
ērudītus
|
ērudiendus,
ērudiundus
|
| verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
| genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
| ērudiendī
|
ērudiendō
|
ērudiendum
|
ērudiendō
|
ērudītum
|
ērudītū
|
- “erudio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “erudio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- erudio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
- to receive instruction from some one: institui or erudiri ab aliquo
- to teach some one letters: erudire aliquem artibus, litteris (but erudire aliquem in iure civili, in re militari)
