eructans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of ēructō.
Participle
[edit]ērūctāns (genitive ērūctantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | ērūctāns | ērūctantēs | ērūctantia | ||
| genitive | ērūctantis | ērūctantium | |||
| dative | ērūctantī | ērūctantibus | |||
| accusative | ērūctantem | ērūctāns | ērūctantēs ērūctantīs |
ērūctantia | |
| ablative | ērūctante ērūctantī1 |
ērūctantibus | |||
| vocative | ērūctāns | ērūctantēs | ērūctantia | ||
1When used purely as an adjective.