emigratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmigrō
Participle
[edit]ēmigrātus (feminine ēmigrāta, neuter ēmigrātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmigrātus | ēmigrāta | ēmigrātum | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrāta | |
| genitive | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrātī | ēmigrātōrum | ēmigrātārum | ēmigrātōrum | |
| dative | ēmigrātō | ēmigrātae | ēmigrātō | ēmigrātīs | |||
| accusative | ēmigrātum | ēmigrātam | ēmigrātum | ēmigrātōs | ēmigrātās | ēmigrāta | |
| ablative | ēmigrātō | ēmigrātā | ēmigrātō | ēmigrātīs | |||
| vocative | ēmigrāte | ēmigrāta | ēmigrātum | ēmigrātī | ēmigrātae | ēmigrāta | |