emigraturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmigrō
Participle
[edit]ēmigrātūrus (feminine ēmigrātūra, neuter ēmigrātūrum); first/second-declension participle
- about to emigrate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmigrātūrus | ēmigrātūra | ēmigrātūrum | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūra | |
| genitive | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūrī | ēmigrātūrōrum | ēmigrātūrārum | ēmigrātūrōrum | |
| dative | ēmigrātūrō | ēmigrātūrae | ēmigrātūrō | ēmigrātūrīs | |||
| accusative | ēmigrātūrum | ēmigrātūram | ēmigrātūrum | ēmigrātūrōs | ēmigrātūrās | ēmigrātūra | |
| ablative | ēmigrātūrō | ēmigrātūrā | ēmigrātūrō | ēmigrātūrīs | |||
| vocative | ēmigrātūre | ēmigrātūra | ēmigrātūrum | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūra | |