emendicatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmendīcō.
Participle
[edit]ēmendīcātus (feminine ēmendīcāta, neuter ēmendīcātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmendīcātus | ēmendīcāta | ēmendīcātum | ēmendīcātī | ēmendīcātae | ēmendīcāta | |
| genitive | ēmendīcātī | ēmendīcātae | ēmendīcātī | ēmendīcātōrum | ēmendīcātārum | ēmendīcātōrum | |
| dative | ēmendīcātō | ēmendīcātae | ēmendīcātō | ēmendīcātīs | |||
| accusative | ēmendīcātum | ēmendīcātam | ēmendīcātum | ēmendīcātōs | ēmendīcātās | ēmendīcāta | |
| ablative | ēmendīcātō | ēmendīcātā | ēmendīcātō | ēmendīcātīs | |||
| vocative | ēmendīcāte | ēmendīcāta | ēmendīcātum | ēmendīcātī | ēmendīcātae | ēmendīcāta | |