emendicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmendīcō.
Participle
[edit]ēmendīcātūrus (feminine ēmendīcātūra, neuter ēmendīcātūrum); first/second-declension participle
- about to beg
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmendīcātūrus | ēmendīcātūra | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūra | |
| genitive | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrōrum | ēmendīcātūrārum | ēmendīcātūrōrum | |
| dative | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrīs | |||
| accusative | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūram | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūrōs | ēmendīcātūrās | ēmendīcātūra | |
| ablative | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrā | ēmendīcātūrō | ēmendīcātūrīs | |||
| vocative | ēmendīcātūre | ēmendīcātūra | ēmendīcātūrum | ēmendīcātūrī | ēmendīcātūrae | ēmendīcātūra | |