emendatrix

Latin

Etymology

ēmendō (“to correct”) +‎ -trīx

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eː.menˈdaː.triːks/, [eːmɛn̪ˈd̪äːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /e.menˈda.triks/, [emen̪ˈd̪äːt̪riks]

Noun

ēmendātrīx f (genitive ēmendātrīcis); third declension

1. female equivalent of ēmendātor (“corrector”)

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	ēmendātrīx	ēmendātrīcēs
genitive	ēmendātrīcis	ēmendātrīcum
dative	ēmendātrīcī	ēmendātrīcibus
accusative	ēmendātrīcem	ēmendātrīcēs
ablative	ēmendātrīce	ēmendātrīcibus
vocative	ēmendātrīx	ēmendātrīcēs

References

• “emendatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “emendatrix”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers