elicio

Latin

Etymology

From ex- +‎ laciō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈli.ki.oː/, [eːˈlʲɪkioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈli.t͡ʃi.o/, [eˈliːt͡ʃio]

Verb

ēliciō (present infinitive ēlicere, perfect active ēlicuī or ēlē̆xī, supine ēlicitum); third conjugation iō-variant

1. to draw or pull out or forth
2. to entice, elicit, coax
3. to conjure, summon (a spirit, god, etc.)

Conjugation

   Conjugation of ēliciō (third conjugation iō-variant)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēliciō		ēlicis		ēlicit		ēlicimus		ēlicitis		ēliciunt
	imperfect	ēliciēbam		ēliciēbās		ēliciēbat		ēliciēbāmus		ēliciēbātis		ēliciēbant
	future	ēliciam		ēliciēs		ēliciet		ēliciēmus		ēliciētis		ēlicient
	perfect	ēlicuī, ēlē̆xī		ēlicuistī, ēlē̆xistī		ēlicuit, ēlē̆xit		ēlicuimus, ēlē̆ximus		ēlicuistis, ēlē̆xistis		ēlicuērunt, ēlicuēre, ēlē̆xērunt, ēlē̆xēre
	pluperfect	ēlicueram, ēlē̆xeram		ēlicuerās, ēlē̆xerās		ēlicuerat, ēlē̆xerat		ēlicuerāmus, ēlē̆xerāmus		ēlicuerātis, ēlē̆xerātis		ēlicuerant, ēlē̆xerant
	future perfect	ēlicuerō, ēlē̆xerō		ēlicueris, ēlē̆xeris		ēlicuerit, ēlē̆xerit		ēlicuerimus, ēlē̆xerimus		ēlicueritis, ēlē̆xeritis		ēlicuerint, ēlē̆xerint
passive	present	ēlicior		ēliceris, ēlicere		ēlicitur		ēlicimur		ēliciminī		ēliciuntur
	imperfect	ēliciēbar		ēliciēbāris, ēliciēbāre		ēliciēbātur		ēliciēbāmur		ēliciēbāminī		ēliciēbantur
	future	ēliciar		ēliciēris, ēliciēre		ēliciētur		ēliciēmur		ēliciēminī		ēlicientur
	perfect	ēlicitus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēlicitus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēlicitus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēliciam		ēliciās		ēliciat		ēliciāmus		ēliciātis		ēliciant
	imperfect	ēlicerem		ēlicerēs		ēliceret		ēlicerēmus		ēlicerētis		ēlicerent
	perfect	ēlicuerim, ēlē̆xerim		ēlicuerīs, ēlē̆xerīs		ēlicuerit, ēlē̆xerit		ēlicuerīmus, ēlē̆xerīmus		ēlicuerītis, ēlē̆xerītis		ēlicuerint, ēlē̆xerint
	pluperfect	ēlicuissem, ēlē̆xissem		ēlicuissēs, ēlē̆xissēs		ēlicuisset, ēlē̆xisset		ēlicuissēmus, ēlē̆xissēmus		ēlicuissētis, ēlē̆xissētis		ēlicuissent, ēlē̆xissent
passive	present	ēliciar		ēliciāris, ēliciāre		ēliciātur		ēliciāmur		ēliciāminī		ēliciantur
	imperfect	ēlicerer		ēlicerēris, ēlicerēre		ēlicerētur		ēlicerēmur		ēlicerēminī		ēlicerentur
	perfect	ēlicitus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēlicitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēlice		—		—		ēlicite		—
	future	—		ēlicitō		ēlicitō		—		ēlicitōte		ēliciuntō
passive	present	—		ēlicere		—		—		ēliciminī		—
	future	—		ēlicitor		ēlicitor		—		—		ēliciuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēlicere			ēlicī			ēliciēns			—
future		ēlicitūrum esse			ēlicitum īrī			ēlicitūrus			ēliciendus, ēliciundus
perfect		ēlicuisse, ēlē̆xisse			ēlicitum esse			—			ēlicitus
future perfect		—			ēlicitum fore			—			—
perfect potential		ēlicitūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēliciendī		ēliciendō		ēliciendum		ēliciendō		ēlicitum		ēlicitū

Descendants

• → English: elicit

References

• “elicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “elicio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• elicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to make a person laugh: risum elicere (more strongly excutere) alicui
    
  • to extract a word from some one: verbum ex aliquo elicere
    
  • to draw some one into an ambush: aliquem in insidias elicere, inducere