effeto

See also: effetto

Latin

Etymology

ex- +‎ fētō

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /efˈfeː.toː/, [ɛfˈfeːt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /efˈfe.to/, [efˈfɛːt̪o]

Verb

effētō (present infinitive effētāre, perfect active effētāvī, supine effētātum); first conjugation

1. to abolish (put out of use)

Conjugation

   Conjugation of effētō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	effētō		effētās		effētat		effētāmus		effētātis		effētant
	imperfect	effētābam		effētābās		effētābat		effētābāmus		effētābātis		effētābant
	future	effētābō		effētābis		effētābit		effētābimus		effētābitis		effētābunt
	perfect	effētāvī		effētāvistī		effētāvit		effētāvimus		effētāvistis		effētāvērunt, effētāvēre
	pluperfect	effētāveram		effētāverās		effētāverat		effētāverāmus		effētāverātis		effētāverant
	future perfect	effētāverō		effētāveris		effētāverit		effētāverimus		effētāveritis		effētāverint
passive	present	effētor		effētāris, effētāre		effētātur		effētāmur		effētāminī		effētantur
	imperfect	effētābar		effētābāris, effētābāre		effētābātur		effētābāmur		effētābāminī		effētābantur
	future	effētābor		effētāberis, effētābere		effētābitur		effētābimur		effētābiminī		effētābuntur
	perfect	effētātus + present active indicative of sum
	pluperfect	effētātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	effētātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	effētem		effētēs		effētet		effētēmus		effētētis		effētent
	imperfect	effētārem		effētārēs		effētāret		effētārēmus		effētārētis		effētārent
	perfect	effētāverim		effētāverīs		effētāverit		effētāverīmus		effētāverītis		effētāverint
	pluperfect	effētāvissem		effētāvissēs		effētāvisset		effētāvissēmus		effētāvissētis		effētāvissent
passive	present	effēter		effētēris, effētēre		effētētur		effētēmur		effētēminī		effētentur
	imperfect	effētārer		effētārēris, effētārēre		effētārētur		effētārēmur		effētārēminī		effētārentur
	perfect	effētātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	effētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		effētā		—		—		effētāte		—
	future	—		effētātō		effētātō		—		effētātōte		effētantō
passive	present	—		effētāre		—		—		effētāminī		—
	future	—		effētātor		effētātor		—		—		effētantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		effētāre			effētārī			effētāns			—
future		effētātūrum esse			effētātum īrī			effētātūrus			effētandus
perfect		effētāvisse			effētātum esse			—			effētātus
future perfect		—			effētātum fore			—			—
perfect potential		effētātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		effētandī		effētandō		effētandum		effētandō		effētātum		effētātū

Adjective

effētō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of effētus

References

• “effeto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• effeto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.