edictatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēdictō
Participle
[edit]ēdictātus (feminine ēdictāta, neuter ēdictātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēdictātus | ēdictāta | ēdictātum | ēdictātī | ēdictātae | ēdictāta | |
| genitive | ēdictātī | ēdictātae | ēdictātī | ēdictātōrum | ēdictātārum | ēdictātōrum | |
| dative | ēdictātō | ēdictātae | ēdictātō | ēdictātīs | |||
| accusative | ēdictātum | ēdictātam | ēdictātum | ēdictātōs | ēdictātās | ēdictāta | |
| ablative | ēdictātō | ēdictātā | ēdictātō | ēdictātīs | |||
| vocative | ēdictāte | ēdictāta | ēdictātum | ēdictātī | ēdictātae | ēdictāta | |