duraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dūrō.
Participle
[edit]dūrātūrus (feminine dūrātūra, neuter dūrātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dūrātūrus | dūrātūra | dūrātūrum | dūrātūrī | dūrātūrae | dūrātūra | |
| genitive | dūrātūrī | dūrātūrae | dūrātūrī | dūrātūrōrum | dūrātūrārum | dūrātūrōrum | |
| dative | dūrātūrō | dūrātūrae | dūrātūrō | dūrātūrīs | |||
| accusative | dūrātūrum | dūrātūram | dūrātūrum | dūrātūrōs | dūrātūrās | dūrātūra | |
| ablative | dūrātūrō | dūrātūrā | dūrātūrō | dūrātūrīs | |||
| vocative | dūrātūre | dūrātūra | dūrātūrum | dūrātūrī | dūrātūrae | dūrātūra | |
Descendants
[edit]- Italian: duraturo