dissoluturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissolvō.
Participle
[edit]dissolūtūrus (feminine dissolūtūra, neuter dissolūtūrum); first/second-declension participle
- about to unloose
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissolūtūrus | dissolūtūra | dissolūtūrum | dissolūtūrī | dissolūtūrae | dissolūtūra | |
| genitive | dissolūtūrī | dissolūtūrae | dissolūtūrī | dissolūtūrōrum | dissolūtūrārum | dissolūtūrōrum | |
| dative | dissolūtūrō | dissolūtūrae | dissolūtūrō | dissolūtūrīs | |||
| accusative | dissolūtūrum | dissolūtūram | dissolūtūrum | dissolūtūrōs | dissolūtūrās | dissolūtūra | |
| ablative | dissolūtūrō | dissolūtūrā | dissolūtūrō | dissolūtūrīs | |||
| vocative | dissolūtūre | dissolūtūra | dissolūtūrum | dissolūtūrī | dissolūtūrae | dissolūtūra | |