disparaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of disparō.
Participle
[edit]disparātūrus (feminine disparātūra, neuter disparātūrum); first/second-declension participle
- about to separate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | disparātūrus | disparātūra | disparātūrum | disparātūrī | disparātūrae | disparātūra | |
| genitive | disparātūrī | disparātūrae | disparātūrī | disparātūrōrum | disparātūrārum | disparātūrōrum | |
| dative | disparātūrō | disparātūrae | disparātūrō | disparātūrīs | |||
| accusative | disparātūrum | disparātūram | disparātūrum | disparātūrōs | disparātūrās | disparātūra | |
| ablative | disparātūrō | disparātūrā | disparātūrō | disparātūrīs | |||
| vocative | disparātūre | disparātūra | disparātūrum | disparātūrī | disparātūrae | disparātūra | |