dimissurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dīmittō.
Participle
[edit]dīmissūrus (feminine dīmissūra, neuter dīmissūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīmissūrus | dīmissūra | dīmissūrum | dīmissūrī | dīmissūrae | dīmissūra | |
| genitive | dīmissūrī | dīmissūrae | dīmissūrī | dīmissūrōrum | dīmissūrārum | dīmissūrōrum | |
| dative | dīmissūrō | dīmissūrae | dīmissūrō | dīmissūrīs | |||
| accusative | dīmissūrum | dīmissūram | dīmissūrum | dīmissūrōs | dīmissūrās | dīmissūra | |
| ablative | dīmissūrō | dīmissūrā | dīmissūrō | dīmissūrīs | |||
| vocative | dīmissūre | dīmissūra | dīmissūrum | dīmissūrī | dīmissūrae | dīmissūra | |