dilatatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dīlātō.

Participle

dīlātātus (feminine dīlātāta, neuter dīlātātum); first/second-declension participle

1. extended, dilated

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dīlātātus	dīlātāta	dīlātātum		dīlātātī	dīlātātae	dīlātāta
genitive	dīlātātī	dīlātātae	dīlātātī		dīlātātōrum	dīlātātārum	dīlātātōrum
dative	dīlātātō	dīlātātae	dīlātātō		dīlātātīs
accusative	dīlātātum	dīlātātam	dīlātātum		dīlātātōs	dīlātātās	dīlātāta
ablative	dīlātātō	dīlātātā	dīlātātō		dīlātātīs
vocative	dīlātāte	dīlātāta	dīlātātum		dīlātātī	dīlātātae	dīlātāta

References

• dilatatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)