dijudico

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diːˈi̯uː.di.koː/, [d̪iːˈi̯uːd̪ɪkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /diˈju.di.ko/, [d̪iˈjuːd̪iko]

Verb

dījūdicō (present infinitive dījūdicāre, perfect active dījūdicāvī, supine dījūdicātum); first conjugation

1. Alternative form of dīiūdicō

Conjugation

   Conjugation of dījūdicō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dījūdicō	dījūdicās	dījūdicat	dījūdicāmus	dījūdicātis	dījūdicant
	imperfect	dījūdicābam	dījūdicābās	dījūdicābat	dījūdicābāmus	dījūdicābātis	dījūdicābant
	future	dījūdicābō	dījūdicābis	dījūdicābit	dījūdicābimus	dījūdicābitis	dījūdicābunt
	perfect	dījūdicāvī	dījūdicāvistī	dījūdicāvit	dījūdicāvimus	dījūdicāvistis	dījūdicāvērunt, dījūdicāvēre
	pluperfect	dījūdicāveram	dījūdicāverās	dījūdicāverat	dījūdicāverāmus	dījūdicāverātis	dījūdicāverant
	future perfect	dījūdicāverō	dījūdicāveris	dījūdicāverit	dījūdicāverimus	dījūdicāveritis	dījūdicāverint
passive	present	dījūdicor	dījūdicāris, dījūdicāre	dījūdicātur	dījūdicāmur	dījūdicāminī	dījūdicantur
	imperfect	dījūdicābar	dījūdicābāris, dījūdicābāre	dījūdicābātur	dījūdicābāmur	dījūdicābāminī	dījūdicābantur
	future	dījūdicābor	dījūdicāberis, dījūdicābere	dījūdicābitur	dījūdicābimur	dījūdicābiminī	dījūdicābuntur
	perfect	dījūdicātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dījūdicātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dījūdicātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dījūdicem	dījūdicēs	dījūdicet	dījūdicēmus	dījūdicētis	dījūdicent
	imperfect	dījūdicārem	dījūdicārēs	dījūdicāret	dījūdicārēmus	dījūdicārētis	dījūdicārent
	perfect	dījūdicāverim	dījūdicāverīs	dījūdicāverit	dījūdicāverīmus	dījūdicāverītis	dījūdicāverint
	pluperfect	dījūdicāvissem	dījūdicāvissēs	dījūdicāvisset	dījūdicāvissēmus	dījūdicāvissētis	dījūdicāvissent
passive	present	dījūdicer	dījūdicēris, dījūdicēre	dījūdicētur	dījūdicēmur	dījūdicēminī	dījūdicentur
	imperfect	dījūdicārer	dījūdicārēris, dījūdicārēre	dījūdicārētur	dījūdicārēmur	dījūdicārēminī	dījūdicārentur
	perfect	dījūdicātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dījūdicātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dījūdicā	—	—	dījūdicāte	—
	future	—	dījūdicātō	dījūdicātō	—	dījūdicātōte	dījūdicantō
passive	present	—	dījūdicāre	—	—	dījūdicāminī	—
	future	—	dījūdicātor	dījūdicātor	—	—	dījūdicantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dījūdicāre	dījūdicāvisse	dījūdicātūrum esse	dījūdicārī	dījūdicātum esse	dījūdicātum īrī
participles		dījūdicāns	—	dījūdicātūrus	—	dījūdicātus	dījūdicandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dījūdicandī	dījūdicandō	dījūdicandum	dījūdicandō	dījūdicātum	dījūdicātū

References

• “dijudico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dijudico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.