detorqueo

Latin

Etymology

From dē- +‎ torqueō (“twist”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈtor.kʷe.oː/, [d̪eːˈt̪ɔrkʷeoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈtor.kwe.o/, [d̪eˈt̪ɔrkweo]

Verb

dētorqueō (present infinitive dētorquēre, perfect active dētorsī, supine dētortum); second conjugation

1. to turn or bend aside, off or away, deflect
2. to twist out of shape, distort
3. to distort, misrepresent
4. to turn or go (in a direction)

Conjugation

   Conjugation of dētorqueō (second conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dētorqueō		dētorquēs		dētorquet		dētorquēmus		dētorquētis		dētorquent
	imperfect	dētorquēbam		dētorquēbās		dētorquēbat		dētorquēbāmus		dētorquēbātis		dētorquēbant
	future	dētorquēbō		dētorquēbis		dētorquēbit		dētorquēbimus		dētorquēbitis		dētorquēbunt
	perfect	dētorsī		dētorsistī		dētorsit		dētorsimus		dētorsistis		dētorsērunt, dētorsēre
	pluperfect	dētorseram		dētorserās		dētorserat		dētorserāmus		dētorserātis		dētorserant
	future perfect	dētorserō		dētorseris		dētorserit		dētorserimus		dētorseritis		dētorserint
passive	present	dētorqueor		dētorquēris, dētorquēre		dētorquētur		dētorquēmur		dētorquēminī		dētorquentur
	imperfect	dētorquēbar		dētorquēbāris, dētorquēbāre		dētorquēbātur		dētorquēbāmur		dētorquēbāminī		dētorquēbantur
	future	dētorquēbor		dētorquēberis, dētorquēbere		dētorquēbitur		dētorquēbimur		dētorquēbiminī		dētorquēbuntur
	perfect	dētortus + present active indicative of sum
	pluperfect	dētortus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dētortus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dētorqueam		dētorqueās		dētorqueat		dētorqueāmus		dētorqueātis		dētorqueant
	imperfect	dētorquērem		dētorquērēs		dētorquēret		dētorquērēmus		dētorquērētis		dētorquērent
	perfect	dētorserim		dētorserīs		dētorserit		dētorserīmus		dētorserītis		dētorserint
	pluperfect	dētorsissem		dētorsissēs		dētorsisset		dētorsissēmus		dētorsissētis		dētorsissent
passive	present	dētorquear		dētorqueāris, dētorqueāre		dētorqueātur		dētorqueāmur		dētorqueāminī		dētorqueantur
	imperfect	dētorquērer		dētorquērēris, dētorquērēre		dētorquērētur		dētorquērēmur		dētorquērēminī		dētorquērentur
	perfect	dētortus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dētortus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dētorquē		—		—		dētorquēte		—
	future	—		dētorquētō		dētorquētō		—		dētorquētōte		dētorquentō
passive	present	—		dētorquēre		—		—		dētorquēminī		—
	future	—		dētorquētor		dētorquētor		—		—		dētorquentor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dētorquēre			dētorquērī			dētorquēns			—
future		dētortūrum esse			dētortum īrī			dētortūrus			dētorquendus
perfect		dētorsisse			dētortum esse			—			dētortus
future perfect		—			dētortum fore			—			—
perfect potential		dētortūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dētorquendī		dētorquendō		dētorquendum		dētorquendō		dētortum		dētortū

Derived terms

• dētortus

Related terms

• attorqueō
• circumtorqueō
• contorqueō
• distorqueō
• extorqueō
• intorqueō
• obtorqueō
• pertorqueō
• praetorqueō
• retorqueō
• torqueō

References

• “detorqueo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “detorqueo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• detorqueo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• detorqueo in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016