detondeo

Latin

Etymology

From dē- +‎ tondeō (“shave, shear”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈton.de.oː/, [d̪eːˈt̪ɔn̪d̪eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈton.de.o/, [d̪eˈt̪ɔn̪d̪eo]

Verb

dētondeō (present infinitive dētondēre, perfect active dētondī, supine dētōnsum); second conjugation

1. to shave, shear, strip or cut off

Conjugation

• The third principal part also appears as dētotondī

   Conjugation of dētondeō (second conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētondeō	dētondēs	dētondet	dētondēmus	dētondētis	dētondent
	imperfect	dētondēbam	dētondēbās	dētondēbat	dētondēbāmus	dētondēbātis	dētondēbant
	future	dētondēbō	dētondēbis	dētondēbit	dētondēbimus	dētondēbitis	dētondēbunt
	perfect	dētondī	dētondistī	dētondit	dētondimus	dētondistis	dētondērunt, dētondēre
	pluperfect	dētonderam	dētonderās	dētonderat	dētonderāmus	dētonderātis	dētonderant
	future perfect	dētonderō	dētonderis	dētonderit	dētonderimus	dētonderitis	dētonderint
passive	present	dētondeor	dētondēris, dētondēre	dētondētur	dētondēmur	dētondēminī	dētondentur
	imperfect	dētondēbar	dētondēbāris, dētondēbāre	dētondēbātur	dētondēbāmur	dētondēbāminī	dētondēbantur
	future	dētondēbor	dētondēberis, dētondēbere	dētondēbitur	dētondēbimur	dētondēbiminī	dētondēbuntur
	perfect	dētōnsus + present active indicative of sum
	pluperfect	dētōnsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dētōnsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētondeam	dētondeās	dētondeat	dētondeāmus	dētondeātis	dētondeant
	imperfect	dētondērem	dētondērēs	dētondēret	dētondērēmus	dētondērētis	dētondērent
	perfect	dētonderim	dētonderīs	dētonderit	dētonderīmus	dētonderītis	dētonderint
	pluperfect	dētondissem	dētondissēs	dētondisset	dētondissēmus	dētondissētis	dētondissent
passive	present	dētondear	dētondeāris, dētondeāre	dētondeātur	dētondeāmur	dētondeāminī	dētondeantur
	imperfect	dētondērer	dētondērēris, dētondērēre	dētondērētur	dētondērēmur	dētondērēminī	dētondērentur
	perfect	dētōnsus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dētōnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dētondē	—	—	dētondēte	—
	future	—	dētondētō	dētondētō	—	dētondētōte	dētondentō
passive	present	—	dētondēre	—	—	dētondēminī	—
	future	—	dētondētor	dētondētor	—	—	dētondentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dētondēre	dētondisse	dētōnsūrum esse	dētondērī	dētōnsum esse	dētōnsum īrī
participles		dētondēns	—	dētōnsūrus	—	dētōnsus	dētondendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dētondendī	dētondendō	dētondendum	dētondendō	dētōnsum	dētōnsū

Derived terms

• dētōnsiō
• dētōnsō
• dētōnsus

Related terms

• attondeō
• intondeō
• praetondeō
• tondeō

References

• “detondeo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “detondeo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• detondeo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.