determinaturus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of dēterminō.

Participle

[edit]

dēterminātūrus (feminine dēterminātūra, neuter dēterminātūrum); first/second-declension participle

  1. about to delimit, confine, define, designate

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēterminātūrus dēterminātūra dēterminātūrum dēterminātūrī dēterminātūrae dēterminātūra
genitive dēterminātūrī dēterminātūrae dēterminātūrī dēterminātūrōrum dēterminātūrārum dēterminātūrōrum
dative dēterminātūrō dēterminātūrae dēterminātūrō dēterminātūrīs
accusative dēterminātūrum dēterminātūram dēterminātūrum dēterminātūrōs dēterminātūrās dēterminātūra
ablative dēterminātūrō dēterminātūrā dēterminātūrō dēterminātūrīs
vocative dēterminātūre dēterminātūra dēterminātūrum dēterminātūrī dēterminātūrae dēterminātūra