detego

Latin

Etymology

From dē- +‎ tegō (“cover, hide”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈdeː.te.ɡoː/, [ˈd̪eːt̪ɛɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.te.ɡo/, [ˈd̪ɛːt̪eɡo]

Verb

dētegō (present infinitive dētegere, perfect active dētēxī, supine dētēctum); third conjugation

1. (literally) to uncover, take off
2. to reveal, disclose, detect, expose

Conjugation

   Conjugation of dētegō (third conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētegō	dētegis	dētegit	dētegimus	dētegitis	dētegunt
	imperfect	dētegēbam	dētegēbās	dētegēbat	dētegēbāmus	dētegēbātis	dētegēbant
	future	dētegam	dētegēs	dēteget	dētegēmus	dētegētis	dētegent
	perfect	dētēxī	dētēxistī	dētēxit	dētēximus	dētēxistis	dētēxērunt, dētēxēre
	pluperfect	dētēxeram	dētēxerās	dētēxerat	dētēxerāmus	dētēxerātis	dētēxerant
	future perfect	dētēxerō	dētēxeris	dētēxerit	dētēxerimus	dētēxeritis	dētēxerint
passive	present	dētegor	dētegeris, dētegere	dētegitur	dētegimur	dētegiminī	dēteguntur
	imperfect	dētegēbar	dētegēbāris, dētegēbāre	dētegēbātur	dētegēbāmur	dētegēbāminī	dētegēbantur
	future	dētegar	dētegēris, dētegēre	dētegētur	dētegēmur	dētegēminī	dētegentur
	perfect	dētēctus + present active indicative of sum
	pluperfect	dētēctus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dētēctus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dētegam	dētegās	dētegat	dētegāmus	dētegātis	dētegant
	imperfect	dētegerem	dētegerēs	dētegeret	dētegerēmus	dētegerētis	dētegerent
	perfect	dētēxerim	dētēxerīs	dētēxerit	dētēxerīmus	dētēxerītis	dētēxerint
	pluperfect	dētēxissem	dētēxissēs	dētēxisset	dētēxissēmus	dētēxissētis	dētēxissent
passive	present	dētegar	dētegāris, dētegāre	dētegātur	dētegāmur	dētegāminī	dētegantur
	imperfect	dētegerer	dētegerēris, dētegerēre	dētegerētur	dētegerēmur	dētegerēminī	dētegerentur
	perfect	dētēctus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dētēctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dētege	—	—	dētegite	—
	future	—	dētegitō	dētegitō	—	dētegitōte	dēteguntō
passive	present	—	dētegere	—	—	dētegiminī	—
	future	—	dētegitor	dētegitor	—	—	dēteguntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dētegere	dētēxisse	dētēctūrum esse	dētegī	dētēctum esse	dētēctum īrī
participles		dētegēns	—	dētēctūrus	—	dētēctus	dētegendus, dētegundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dētegendī	dētegendō	dētegendum	dētegendō	dētēctum	dētēctū

Related terms

• dētēctiō
• dētēctor
• dētēctus
• tegō

Descendants

• →? Albanian: dëftoj (possibly)
• → English: detect
  • → Catalan: detectar
  • → French: détecter
    • → Dutch: detecteren
  • → Portuguese: detectar, detetar (Portugal)
  • → Romanian: detecta
  • → Spanish: detectar

References

• “detego”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “detego”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• detego in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.