derogaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dērogō.
Participle
[edit]dērogātūrus (feminine dērogātūra, neuter dērogātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dērogātūrus | dērogātūra | dērogātūrum | dērogātūrī | dērogātūrae | dērogātūra | |
| genitive | dērogātūrī | dērogātūrae | dērogātūrī | dērogātūrōrum | dērogātūrārum | dērogātūrōrum | |
| dative | dērogātūrō | dērogātūrae | dērogātūrō | dērogātūrīs | |||
| accusative | dērogātūrum | dērogātūram | dērogātūrum | dērogātūrōs | dērogātūrās | dērogātūra | |
| ablative | dērogātūrō | dērogātūrā | dērogātūrō | dērogātūrīs | |||
| vocative | dērogātūre | dērogātūra | dērogātūrum | dērogātūrī | dērogātūrae | dērogātūra | |