denominatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēnōminō.
Participle
[edit]dēnōminātus (feminine dēnōmināta, neuter dēnōminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēnōminātus | dēnōmināta | dēnōminātum | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōmināta | |
| genitive | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōminātī | dēnōminātōrum | dēnōminātārum | dēnōminātōrum | |
| dative | dēnōminātō | dēnōminātae | dēnōminātō | dēnōminātīs | |||
| accusative | dēnōminātum | dēnōminātam | dēnōminātum | dēnōminātōs | dēnōminātās | dēnōmināta | |
| ablative | dēnōminātō | dēnōminātā | dēnōminātō | dēnōminātīs | |||
| vocative | dēnōmināte | dēnōmināta | dēnōminātum | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōmināta | |