denominaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēnōminō.
Participle
[edit]dēnōminātūrus (feminine dēnōminātūra, neuter dēnōminātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēnōminātūrus | dēnōminātūra | dēnōminātūrum | dēnōminātūrī | dēnōminātūrae | dēnōminātūra | |
| genitive | dēnōminātūrī | dēnōminātūrae | dēnōminātūrī | dēnōminātūrōrum | dēnōminātūrārum | dēnōminātūrōrum | |
| dative | dēnōminātūrō | dēnōminātūrae | dēnōminātūrō | dēnōminātūrīs | |||
| accusative | dēnōminātūrum | dēnōminātūram | dēnōminātūrum | dēnōminātūrōs | dēnōminātūrās | dēnōminātūra | |
| ablative | dēnōminātūrō | dēnōminātūrā | dēnōminātūrō | dēnōminātūrīs | |||
| vocative | dēnōminātūre | dēnōminātūra | dēnōminātūrum | dēnōminātūrī | dēnōminātūrae | dēnōminātūra | |