delino

Latin

Etymology

From dē- +‎ linō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈdeː.li.noː/, [ˈd̪eːlʲɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.li.no/, [ˈd̪ɛːlino]

Verb

dēlinō (present infinitive dēlinere, perfect active dēlīvī, supine dēlitum); third conjugation

1. to smear, daub, anoint (with)
2. to obliterate, smudge, blot out

Conjugation

   Conjugation of dēlinō (third conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēlinō		dēlinis		dēlinit		dēlinimus		dēlinitis		dēlinunt
	imperfect	dēlinēbam		dēlinēbās		dēlinēbat		dēlinēbāmus		dēlinēbātis		dēlinēbant
	future	dēlinam		dēlinēs		dēlinet		dēlinēmus		dēlinētis		dēlinent
	perfect	dēlīvī		dēlīvistī		dēlīvit		dēlīvimus		dēlīvistis		dēlīvērunt, dēlīvēre
	pluperfect	dēlīveram		dēlīverās		dēlīverat		dēlīverāmus		dēlīverātis		dēlīverant
	future perfect	dēlīverō		dēlīveris		dēlīverit		dēlīverimus		dēlīveritis		dēlīverint
	sigmatic future1	dēlīsō		dēlīsis		dēlīsit		dēlīsimus		dēlīsitis		dēlīsint
passive	present	dēlinor		dēlineris, dēlinere		dēlinitur		dēlinimur		dēliniminī		dēlinuntur
	imperfect	dēlinēbar		dēlinēbāris, dēlinēbāre		dēlinēbātur		dēlinēbāmur		dēlinēbāminī		dēlinēbantur
	future	dēlinar		dēlinēris, dēlinēre		dēlinētur		dēlinēmur		dēlinēminī		dēlinentur
	perfect	dēlitus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlitus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlitus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēlinam		dēlinās		dēlinat		dēlināmus		dēlinātis		dēlinant
	imperfect	dēlinerem		dēlinerēs		dēlineret		dēlinerēmus		dēlinerētis		dēlinerent
	perfect	dēlīverim		dēlīverīs		dēlīverit		dēlīverīmus		dēlīverītis		dēlīverint
	pluperfect	dēlīvissem		dēlīvissēs		dēlīvisset		dēlīvissēmus		dēlīvissētis		dēlīvissent
	sigmatic aorist1	dēlīsim		dēlīsīs		dēlīsīt		dēlīsīmus		dēlīsītis		dēlīsint
passive	present	dēlinar		dēlināris, dēlināre		dēlinātur		dēlināmur		dēlināminī		dēlinantur
	imperfect	dēlinerer		dēlinerēris, dēlinerēre		dēlinerētur		dēlinerēmur		dēlinerēminī		dēlinerentur
	perfect	dēlitus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēlitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēline		—		—		dēlinite		—
	future	—		dēlinitō		dēlinitō		—		dēlinitōte		dēlinuntō
passive	present	—		dēlinere		—		—		dēliniminī		—
	future	—		dēlinitor		dēlinitor		—		—		dēlinuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēlinere			dēlinī			dēlinēns			—
future		dēlitūrum esse			dēlitum īrī			dēlitūrus			dēlinendus, dēlinundus
perfect		dēlīvisse			dēlitum esse			—			dēlitus
future perfect		—			dēlitum fore			—			—
perfect potential		dēlitūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēlinendī		dēlinendō		dēlinendum		dēlinendō		dēlitum		dēlitū

¹At least one use of the Old Latin "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").

The original perfect was dēlēvī.

See also

• dēleō

References

• “delino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “delino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• delino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.