delinitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēlīniō (“charm, captivate”).
Participle
[edit]dēlīnītus (feminine dēlīnīta, neuter dēlīnītum); first/second-declension participle
- Alternative form of dēlēnītus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēlīnītus | dēlīnīta | dēlīnītum | dēlīnītī | dēlīnītae | dēlīnīta | |
| genitive | dēlīnītī | dēlīnītae | dēlīnītī | dēlīnītōrum | dēlīnītārum | dēlīnītōrum | |
| dative | dēlīnītō | dēlīnītae | dēlīnītō | dēlīnītīs | |||
| accusative | dēlīnītum | dēlīnītam | dēlīnītum | dēlīnītōs | dēlīnītās | dēlīnīta | |
| ablative | dēlīnītō | dēlīnītā | dēlīnītō | dēlīnītīs | |||
| vocative | dēlīnīte | dēlīnīta | dēlīnītum | dēlīnītī | dēlīnītae | dēlīnīta | |