delenitus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēlēniō.
Participle
[edit]dēlēnītus (feminine dēlēnīta, neuter dēlēnītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēlēnītus | dēlēnīta | dēlēnītum | dēlēnītī | dēlēnītae | dēlēnīta | |
| genitive | dēlēnītī | dēlēnītae | dēlēnītī | dēlēnītōrum | dēlēnītārum | dēlēnītōrum | |
| dative | dēlēnītō | dēlēnītae | dēlēnītō | dēlēnītīs | |||
| accusative | dēlēnītum | dēlēnītam | dēlēnītum | dēlēnītōs | dēlēnītās | dēlēnīta | |
| ablative | dēlēnītō | dēlēnītā | dēlēnītō | dēlēnītīs | |||
| vocative | dēlēnīte | dēlēnīta | dēlēnītum | dēlēnītī | dēlēnītae | dēlēnīta | |