delibatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēlībō.
Participle
[edit]dēlībātus (feminine dēlībāta, neuter dēlībātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēlībātus | dēlībāta | dēlībātum | dēlībātī | dēlībātae | dēlībāta | |
| genitive | dēlībātī | dēlībātae | dēlībātī | dēlībātōrum | dēlībātārum | dēlībātōrum | |
| dative | dēlībātō | dēlībātae | dēlībātō | dēlībātīs | |||
| accusative | dēlībātum | dēlībātam | dēlībātum | dēlībātōs | dēlībātās | dēlībāta | |
| ablative | dēlībātō | dēlībātā | dēlībātō | dēlībātīs | |||
| vocative | dēlībāte | dēlībāta | dēlībātum | dēlībātī | dēlībātae | dēlībāta | |