indelibatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]in- + dēlībātus (“diminished”)
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /in.deː.liːˈbaː.tus/, [ɪn̪d̪eːlʲiːˈbäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.de.liˈba.tus/, [in̪d̪eliˈbäːt̪us]
Adjective
[edit]indēlībātus (feminine indēlībāta, neuter indēlībātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | indēlībātus | indēlībāta | indēlībātum | indēlībātī | indēlībātae | indēlībāta | |
| genitive | indēlībātī | indēlībātae | indēlībātī | indēlībātōrum | indēlībātārum | indēlībātōrum | |
| dative | indēlībātō | indēlībātae | indēlībātō | indēlībātīs | |||
| accusative | indēlībātum | indēlībātam | indēlībātum | indēlībātōs | indēlībātās | indēlībāta | |
| ablative | indēlībātō | indēlībātā | indēlībātō | indēlībātīs | |||
| vocative | indēlībāte | indēlībāta | indēlībātum | indēlībātī | indēlībātae | indēlībāta | |
References
[edit]- “indelibatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “indelibatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers