dejungo

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈi̯un.ɡoː/, [d̪eːˈi̯ʊŋɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈjun.ɡo/, [d̪eˈjuŋɡo]

Verb

dējungō (present infinitive dējungere, perfect active dējūnxī, supine dējūnctum); third conjugation

1. Alternative form of dēiungō

Conjugation

   Conjugation of dējungō (third conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dējungō		dējungis		dējungit		dējungimus		dējungitis		dējungunt
	imperfect	dējungēbam		dējungēbās		dējungēbat		dējungēbāmus		dējungēbātis		dējungēbant
	future	dējungam		dējungēs		dējunget		dējungēmus		dējungētis		dējungent
	perfect	dējūnxī		dējūnxistī		dējūnxit		dējūnximus		dējūnxistis		dējūnxērunt, dējūnxēre
	pluperfect	dējūnxeram		dējūnxerās		dējūnxerat		dējūnxerāmus		dējūnxerātis		dējūnxerant
	future perfect	dējūnxerō		dējūnxeris		dējūnxerit		dējūnxerimus		dējūnxeritis		dējūnxerint
passive	present	dējungor		dējungeris, dējungere		dējungitur		dējungimur		dējungiminī		dējunguntur
	imperfect	dējungēbar		dējungēbāris, dējungēbāre		dējungēbātur		dējungēbāmur		dējungēbāminī		dējungēbantur
	future	dējungar		dējungēris, dējungēre		dējungētur		dējungēmur		dējungēminī		dējungentur
	perfect	dējūnctus + present active indicative of sum
	pluperfect	dējūnctus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dējūnctus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dējungam		dējungās		dējungat		dējungāmus		dējungātis		dējungant
	imperfect	dējungerem		dējungerēs		dējungeret		dējungerēmus		dējungerētis		dējungerent
	perfect	dējūnxerim		dējūnxerīs		dējūnxerit		dējūnxerīmus		dējūnxerītis		dējūnxerint
	pluperfect	dējūnxissem		dējūnxissēs		dējūnxisset		dējūnxissēmus		dējūnxissētis		dējūnxissent
passive	present	dējungar		dējungāris, dējungāre		dējungātur		dējungāmur		dējungāminī		dējungantur
	imperfect	dējungerer		dējungerēris, dējungerēre		dējungerētur		dējungerēmur		dējungerēminī		dējungerentur
	perfect	dējūnctus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dējūnctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dējunge		—		—		dējungite		—
	future	—		dējungitō		dējungitō		—		dējungitōte		dējunguntō
passive	present	—		dējungere		—		—		dējungiminī		—
	future	—		dējungitor		dējungitor		—		—		dējunguntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dējungere			dējungī			dējungēns			—
future		dējūnctūrum esse			dējūnctum īrī			dējūnctūrus			dējungendus, dējungundus
perfect		dējūnxisse			dējūnctum esse			—			dējūnctus
future perfect		—			dējūnctum fore			—			—
perfect potential		dējūnctūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dējungendī		dējungendō		dējungendum		dējungendō		dējūnctum		dējūnctū

References

• “dejungo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "dejungo", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• dejungo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.