deiugo

Latin

Etymology

From dē- +‎ iugō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈdeː.i̯u.ɡoː/, [ˈd̪eːi̯ʊɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.ju.ɡo/, [ˈd̪ɛːjuɡo]

Verb

dēiugō (present infinitive dēiugāre, perfect active dēiugāvī, supine dēiugātum); first conjugation

1. To unyoke
2. To separate, sever

Conjugation

   Conjugation of dēiugō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēiugō	dēiugās	dēiugat	dēiugāmus	dēiugātis	dēiugant
	imperfect	dēiugābam	dēiugābās	dēiugābat	dēiugābāmus	dēiugābātis	dēiugābant
	future	dēiugābō	dēiugābis	dēiugābit	dēiugābimus	dēiugābitis	dēiugābunt
	perfect	dēiugāvī	dēiugāvistī	dēiugāvit	dēiugāvimus	dēiugāvistis	dēiugāvērunt, dēiugāvēre
	pluperfect	dēiugāveram	dēiugāverās	dēiugāverat	dēiugāverāmus	dēiugāverātis	dēiugāverant
	future perfect	dēiugāverō	dēiugāveris	dēiugāverit	dēiugāverimus	dēiugāveritis	dēiugāverint
passive	present	dēiugor	dēiugāris, dēiugāre	dēiugātur	dēiugāmur	dēiugāminī	dēiugantur
	imperfect	dēiugābar	dēiugābāris, dēiugābāre	dēiugābātur	dēiugābāmur	dēiugābāminī	dēiugābantur
	future	dēiugābor	dēiugāberis, dēiugābere	dēiugābitur	dēiugābimur	dēiugābiminī	dēiugābuntur
	perfect	dēiugātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēiugātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēiugātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēiugem	dēiugēs	dēiuget	dēiugēmus	dēiugētis	dēiugent
	imperfect	dēiugārem	dēiugārēs	dēiugāret	dēiugārēmus	dēiugārētis	dēiugārent
	perfect	dēiugāverim	dēiugāverīs	dēiugāverit	dēiugāverīmus	dēiugāverītis	dēiugāverint
	pluperfect	dēiugāvissem	dēiugāvissēs	dēiugāvisset	dēiugāvissēmus	dēiugāvissētis	dēiugāvissent
passive	present	dēiuger	dēiugēris, dēiugēre	dēiugētur	dēiugēmur	dēiugēminī	dēiugentur
	imperfect	dēiugārer	dēiugārēris, dēiugārēre	dēiugārētur	dēiugārēmur	dēiugārēminī	dēiugārentur
	perfect	dēiugātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēiugātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēiugā	—	—	dēiugāte	—
	future	—	dēiugātō	dēiugātō	—	dēiugātōte	dēiugantō
passive	present	—	dēiugāre	—	—	dēiugāminī	—
	future	—	dēiugātor	dēiugātor	—	—	dēiugantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēiugāre	dēiugāvisse	dēiugātūrum esse	dēiugārī	dēiugātum esse	dēiugātum īrī
participles		dēiugāns	—	dēiugātūrus	—	dēiugātus	dēiugandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēiugandī	dēiugandō	dēiugandum	dēiugandō	dēiugātum	dēiugātū