decisivus

Latin

Etymology

From dēcīdō +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.kiːˈsiː.u̯us/, [d̪eːkiːˈs̠iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.t͡ʃiˈsi.vus/, [d̪et͡ʃiˈs̬iːvus]

Adjective

dēcīsīvus (feminine dēcīsīva, neuter dēcīsīvum); first/second-declension adjective

1. (Medieval Latin) decisive, conclusive

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēcīsīvus	dēcīsīva	dēcīsīvum		dēcīsīvī	dēcīsīvae	dēcīsīva
genitive	dēcīsīvī	dēcīsīvae	dēcīsīvī		dēcīsīvōrum	dēcīsīvārum	dēcīsīvōrum
dative	dēcīsīvō	dēcīsīvae	dēcīsīvō		dēcīsīvīs
accusative	dēcīsīvum	dēcīsīvam	dēcīsīvum		dēcīsīvōs	dēcīsīvās	dēcīsīva
ablative	dēcīsīvō	dēcīsīvā	dēcīsīvō		dēcīsīvīs
vocative	dēcīsīve	dēcīsīva	dēcīsīvum		dēcīsīvī	dēcīsīvae	dēcīsīva

Descendants

• → English: decisive
• → French: décisif
• → German: dezisiv
• → Italian: decisivo
• → Portuguese: decisivo
• → Spanish: decisivo

References

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “decisivus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC