dīvainība
Appearance
See also: dīvainībā
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From dīvains (“strange, peculiar”) + -ība (with dīvains from dīvs (“fantastic creature”) + -ains).
Pronunciation
[edit]Audio: (file)
Noun
[edit]dīvainība m (1st declension)
- (usually in the singular) strangeness, oddness, peculiarity (the quality of that which is strange)
- pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību; tā atgādināja senās grieķu celtnes ― the very theater building stimulated the mind with its strangeness; it recalled ancient Greek buildings
- ikvienu, kas šajā kabinetā ienāca pirmo reizi, pārsteidza vēl šāda dīvainība: nekas te nebija īsti ne aizvērts, ne noslēgts ― everyone who entered this office for the first time was surprised by the same oddity: nothing there was really closed or locked
- (usually in the plural) strange actions, habits, opinions; peculiarities, oddities
- viņi jau bija ar viņa dīvainībām apraduši ― they were already used to his oddities
- neraugoties uz Ķipāna rakstura dīvainībām, neraugoties uz to uzskatu jucekli un stulbajām teorijām, kas mājoja viņa smadzenēs, Ķipāns tomēr bija saglabājis zināmu godaprātu un atklātību ― despite Ķipāns' character peculiarities, despite the entangled ideas and stupid theories that dwelled in his brain, Ķipāns had still managed to keep some honesty and openness
Declension
[edit]Declension of dīvainība (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | dīvainība | dīvainības |
accusative (akuzatīvs) | dīvainību | dīvainības |
genitive (ģenitīvs) | dīvainības | dīvainību |
dative (datīvs) | dīvainībai | dīvainībām |
instrumental (instrumentālis) | dīvainību | dīvainībām |
locative (lokatīvs) | dīvainībā | dīvainībās |
vocative (vokatīvs) | dīvainība | dīvainības |